Raksti par mākslinieci



IEVA ILTNERE
           
Ieva Iltnere (dz. 1957) uz latviešu mākslas skatuves uznāca 20. gs. 80. gadu sākumā. Kopā ar savas paaudzes jaunajiem gleznotājiem viņa pieteica sevi, radikāli izmainot sabiedrības priekšstatus par latviešu figurālo glezniecību. Kopš tā laika šīs paaudzes mākslinieku popularitāte nav zudusi.

1988. gadā Ieva Iltnere piedalījās latviešu jauno mākslinieku darbu izstādē “Post-Tradicionālisms” Centrālajā mākslinieku namā Maskavā, kā arī izstādē “Riga – Lettische Avantgarde” Valsts kunsthallē Berlīnē, kas bija pirmā lielākā latviešu avangarda mākslinieku izstāde Rietumeiropā.

1990. gadā kopā ar domubiedru grupu Ieva Iltnere bija leģendārās izstādes–akcijas “Maigās svārstības” dalībniece izstāžu zālē “Latvija” (Rīga). Šī izstāde nostiprināja jaunās gleznotāju grupas radikālismu, sekmēja jaunu vēsmu ienākšanu latviešu mākslā.

Mākslas muzejā “Arsenāls” 1992. gadā notika Ievas Iltneres un Jāņa Mitrēvica personālizstāde “Darbi”, 1994. gadā māksliniece tur sarīkoja personālizstādi “Skola”. Viņa piedalījusies nozīmīgās latviešu mākslas izstādēs Zvolles Pilsētas muzejā (2002), Frauen Museum Bonnā (1992), Grand Salle de l'Aubette Strasbūrā (1997), Maison du Danemark Parīzē (1997), Brēmenes Pilsētas galerijā (2002) u.c.

Ieva Iltnere ir viena no spožākajām un radoši piepildītākajām savas paaudzes māksliniecēm. Viņas māksla caur intīmu sižetu spēj runāt par lielām, nozīmīgām tēmām, kas ir svarīgas gan katram indivīdam, gan plašākai sabiedrībai. Ieva Iltnere ir radījusi savu tēlu sistēmu ar spilgti individuālu rokrakstu.
Daiļrades sākumā Ieva Iltnere pievērsās ģimenes, mātes un bērna tēmai, dzīves intīmo aspektu atainojumiem. Ikdienišķas dzīves parādības māksliniece pacēla sakrālā līmenī. Šodien, smeļoties iedvesmu dažādās pasaules kultūrās, 20. gs. Rietumu avangarda mākslā un Bībeles sižetos (personālizstāde “Stāsti”, 2002), gleznotāja sintezē glezniecības tradicionālos paņēmienus un konceptuālu pieeju.
Mākslinieces audekliem raksturīgs klusināts kolorīts un diskrēta intonācija. Īpašu uzmanību viņa pievērš gaismēnu attiecībām, kompozīcijai. Katrs darbs ir tieša personiska kontakta caurstrāvots.

Ievas Iltneres darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā (bij. Valsts Mākslas muzejs) , Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Ludviga muzejā Āhenē, Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā Ņūdžersijā, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.



Valmieras Novadpētniecības muzejā atklās Ievas Iltneres personālizstādi
Līga Tarbuna, 05.05.2009. 13:07


0 | 0
Piektdien, 8.maijā, plkst.16.00 Valmieras Novadpētniecības muzeja Izstāžu namā tiks atklāta mākslinieces Ievas Iltneres personālizstāde.


Ieva Iltnere iecienījusi gleznot liela formāta darbus, kuros ideju pauž ne vien krāsu gammās, bet arī sev vien raksturīgā telpiskā zīmju valodā. Tajā gleznas emocionālais vēstījums izpausts gan ornamentikā, laukumu attiecībās, proporcijās, gan kontrastos – gaismas un tumsas pretstatos, virsmas faktūras veidojumā. Māksliniece atzīst, ka, līdzās klasiskajiem tehniskajiem paņēmieniem, izmanto arī ko neparastāku, piemēram, gleznošanu ar istabas slotu. „Ornaments lielā gleznas laukumā jau pats par sevi ir ļoti iedarbīgs spēks. Bija man periods, kad gleznoju abstraktākus darbus, bez stāsta. Tagad tā vēstījuma ir vairāk,” saka Ieva Iltnere.

Ieva Iltnere uz latviešu mākslas skatuves uznāca 20.gs. 80.gadu sākumā. Kopā ar savas paaudzes jaunajiem gleznotājiem viņa sevi pieteica, radikāli izmainot sabiedrības priekšstatus par latviešu figurālo glezniecību. Ievas Iltneres māksla caur intīmu sižetu spēj runāt par lielām, nozīmīgām tēmām, kas ir svarīgas gan katram indivīdam, gan plašākai sabiedrībai. Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1978.gada, iemantojot skatītāju simpātijas ar savu spilgto individuālo rokrakstu, kurā pārsvarā ir klusināts kolorīts un diskrēta intonācija, aktuālo tēmu risinājums.

Ievas Iltneres darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Ludviga muzejā Āhenē, Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā Ņūdžersijā, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Ievas Iltneres personālizstādi Valmieras Novadpētniecības muzejā varēs apskatīt līdz 30.maijam.



http://zinas.nra.lv/izklaide/p-s-kultura/izstades/35455-ieva-iltnere-izstadis-jutu-kolekciju.htm

 

Ieva Iltnere izstādīs "Jūtu kolekciju"


Foto: Ieva Iltnere
Pirmdiena, 22.novembris (2010), plkst.19:48 | Portāls nra.lv
25. novembrī Rīgas galerijā tiks atklāta mākslinieces Ievas Iltneres personālizstāde "Jūtu kolekcija".

Personālizstādē "Jūtu kolekcija" Ieva Iltnere demonstrēs darbus, kas tapuši pēdējo divu gadu garumā. 12 lielformāta gleznās māksliniece pati ir jūtu, atmiņu, arī eksotisko ceļojumu iespaidu kolekcionāre. Ar Iltnerei piemītošo intelektuālo smalkumu viņa analizē kultūras „konservācijas" procesus attēlojot grāmatu plaukta vai vinila plašu kolekcijas fragmentus („Kolekcija. Vinils"), ironiski komentē potenciālo civilizāciju sadursmes iespējamību („Mēs neesam vieni") un rekonstruē „dabas bērnu" un stihijas attiecības („Negaiss"). Mākslinieces spožs individuāls rokraksts un absolūta varēšana, risinot sarežģītus gleznieciskus uzdevumus figurālajā žanrā ir vērtība par excellence.

Ieva Iltnere ir viena no spožākajām un radoši piepildītākajām savas paaudzes māksliniecēm. Autore izstādēs piedalās kopš 1978. gada. Ieva Iltnere ir radījusi savu tēlu sistēmu ar atpazīstamu un spilgti individuālu rokrakstu. Viņas formālā stila izvēli ietekmē uz gleznieciskiem pustoņiem balstīta askētiska krāsu skala, raksturīgs klusināts kolorīts un diskrēta intonācija, īpašu uzmanību pievēršot gaismēnu attiecībām un kompozīcijai.

Izstāde skatāma līdz 15. janvārim.



''Šīs izstādes tēma ir vientulība, mirkļa trauslums, skaistuma zūdošā daba, mūžīgā tiekšanās pēc ideāla, skaistā un neglītā robeža, cilvēka esības traģikomisms,'' tā gleznotāja IEVA ILTNERE raksturo savu jauno personālizstādi "Skaistā trauslā daba", kura skatāma līdz 31. janvārim "Rīgas galerijā". Trīspadsmit lielformāta gleznās, kas tapušas pērn, vizualizēts personības, cilvēku savstarpējo attiecību un vides trauslums. Par ražīgo veikumu un izstādi Ieva Iltnere izvirzīta jaundibinātajai Vilhelma Purvīša prēmijai vizuālajā mākslā, kuru pasniegs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē 11. februārī.
Skatot mākslinieces Ievas Iltneres gleznas, uzreiz pamanām to dekorativitāti, interesantu ornamentālu struktūru, tādu kā datorizētās pasaules rastra efektu. Kādu informāciju no tā gūstam?
– Ornaments lielā gleznas laukumā jau pats par sevi ir ļoti iedarbīgs spēks. Bija man periods, kad gleznoju abstraktākus darbus, bez stāsta. Tagad tā vēstījuma ir vairāk, – teic māksliniece Ieva Iltnere. Viņa izstādēs piedalās kopš 1978. gada un ir iemantojusi skatītāju simpātijas ar savu spilgto individuālo rokrakstu, kurā pārsvarā ir klusināts kolorīts un diskrēta intonācija, aktuālo tēmu risinājums. Bijušas izstādes, kurās akcentēta ģimenes, mātes un bērna tēma, tā risināta sakrālā līmenī. Arī jaunākā izstāde ''Skaistā trauslā daba'', kuras anotācijā norādīts, ka tā attīsta 2007. gadā "Rīgas galerijā" sarīkotās izstādes "Astoņas istabas" iesākto telpas un cilvēka attiecību tēmu, piesaista skatītāju interesi ar mūžseno tiekšanos pēc cilvēka rakstura, ģimenes vērtību izpratnes, cilvēka misijas apzināšanās. Visi zinām, ka daba ir skaista un trausla, tā jāsargā, taču māksliniece glezno stāstus par to, cik jebkurš ideāls var būt trausls un ātri zūdošs.
Ieva Iltnere iecienījusi gleznot liela formāta darbus, kuros ideju pauž ne vien krāsu gammās, bet arī sev vien raksturīgā telpiskā zīmju valodā. Tajā gleznas emocionālais vēstījums izpausts gan ornamentikā, laukumu attiecībās, proporcijās, gan kontrastos – gaismas un tumsas pretstatos, virsmas faktūras veidojumā. Interesējoties par mākslinieces tehniskajiem paņēmieniem, gleznotāja teic, ka līdzās klasiskajiem izmantojot arī ko neparastāku, piemēram, gleznošanu ar istabas slotu. Glezniecisko efektu māksliniece rada arī ar krāsu plūdinājumiem, tecinājumiem, šļakstījumiem... Raksturīgs piemērs – ekspresīvais darbs ''Jauna un skaista''. Gleznās panākta lielāka slāņainība. Ja vajag, triepienus tonāli piesātina un dara košākus. Viņa izmanto arī lazējumu, vietām spīdumam izmanto laku. Ievas Iltneres darbu pārlaicīgi biedējošais vēstījums akcentēts ar perlamutra mirdzuma palīdzību. Gleznā ''Pilnmēness'' sievietes tērpa flitera spīdumi vizuļo un plašāku mirdzumu (tādu kā saspēli) panāk ar naksnīgās pilsētas apgaismojumu.
Ar savu minimālisma estētiku (gleznas nav detaļu pārblīvētas) un uztverto, izjusto laikmeta nervu māksliniece pauž ne vien šā laika diskomfortu, bet arī liek aizdomāties par cilvēka esības, ideāla problēmām. n
''Viesuļvētra Katrīna''. Asprātīgs risinājums. Vai tiešām akcentēta sievietes dabas būtība?



Ieva Iltnere. Izstāde “Astoņas istabas”
Vilnis Vējš, mākslinieks

Par Ievas Iltneres izstādi "Astoņas istabas" (2007) ir teju neiespējami runāt atrauti no tās turpinājuma - "Skaistā trauslā daba" (2008). Pēdējos gados māksliniece šķietami atļaujas piepildīt daudzu Latvijas mākslinieču sapni - gleznot tieši to, ko labprāt vilktu mugurā vai ieraudzītu, pārlaižot skatienu savai viesistabai. Iltnere pati atzinusies, ka viņai patīk gleznot visu, kas pūkains... Pats esmu saticis Ievu pavisam reālā ekskluzīvu mēbeļu veikalā. Kritiķes runā par pārlaicīga skaistuma klātbūtni Iltneres darbos ("Skaistuma infūzija" - Aiga Dzalbe). Es tomēr labprātāk viņas gleznu sižetus (bīstama mājsaimniece uz zvērādas, izmisusi - uz tapešu fona) traktētu kā sarkastisku rekviēmu aizejošā laikmeta konceptam par dzīvi kā absolūto dizainu. Tomēr tie ir tikai minējumi.



Ieva Iltnere. Bilbao. Audekls, eļļa, akrils. 2007. Foto no publicitātes materiāliem

Pēc kritiska vēstījuma Iltnere netiecas, pēc programmas - šķiet, arī ne. Pēc noskaņas (tagad modē teikt - metafizikas) gan. Melanholija, atsvešinātība, mazliet ironijas... tomēr ne tik skaidri un gaiši, lai pirmajā acu uzmetienā saprastu, kas īsti autorei kremt. Es gribētu izvirzīt hipotēzi par Iltneri kā dziļi latvisku mākslinieci. Sākot jau ar jaunsudrabiņisko tieksmi saskatīt "sauli rasas pilienā", respektīvi, rast vispārinājumu ikdienišķajā, kas guvis jo plašu izvērsumu latviešu glezniecības sievišķīgajā virzienā - no "mazajām tēmām" padomju mākslā, ar ko tolaik tika asociēts viss sievišķais, līdz, piemēram, Katrīnas Neiburgas jaunākajiem video. Turpinot ar metaforisku kodējumu jebkura emocionāla impulsa pārraidē, kas latviskajā izpausmē nozīmē atklātības iegrožošanu zināmā splīnā, un beidzot ar uzticību figuratīvās glezniecības konvencijai, kura Latvijas Mākslas akadēmijā ilgstoši gājusi roku rokā ar "gleznieciskuma" uzsvērumu, virtuozitātes prioritāti pār "motīvu" saceri (kad ir gluži vienalga, gleznot grieķu dievus vai "Fermas brigādi"). Iltnere gleznu sižetos pārliecinoši atvasina vispārīgus mājienus no mūsdienu tuvākās apkārtesamības, tādēļ viņas glezniecības esence meklējama mikrolīmenī - pigmenta plūdinājumā uz audekla un sedzošām kārtām, kas veido difūzu un striktu formu saspēli, niansētā laukumu tukšumā un ornamentālā piepildījumā, gandrīz viena toņa vēsākos un siltākos sarežģījumos.